Ināra pie mums vērsās uzmanīgi un atturīgi jautājot, vai spēsim viņai palīdzēt. Pēc vīra piedzimšanas debesīm, viņa bija nolēmusi abus zelta laulību gredzenus pārvērst kādā citā rotā, jo runājot, ka tas palīdz pārvarēt zaudējumu un raudzīties jauna sākuma virzienā. Mēs sapratām, ka šis ir īpaši un ilgi nedomājot piekritām. Rezultātā tapa ne tikai sudraba gredzens ar stāstu, bet arī pats gredzens ieguva savu, ļoti, ļoti īpašo radīšanas stāstu.
Ideja un pirmās skices
Satikāmies ar Ināru, uzklausījām viņas stāstu. Tas bija īpaši aizkustinošs mirklis. Ināra vēlējās, lai jaunā rota ir sudraba gredzens, jo tas atgādina Latviju (viņa pati ar vīru jau daudzus gadus dzīvoja Spānijā), bez tam arī vīrs bija iemīļojis Latviju.
Jau tikšanās laikā mūsu rotzinim radās ideja – no abiem esošajiem gredzeniem, veidot vienu. Tādu, kas simboliski atainos un atgādinās par to īpašo laika nogriezni, kas ir bijis Inārai ar vīru kopā un tagadni/ šodienu – viņas jauno ceļu, jauno sākumu un to, ka dzīve turpinās.
Pēc tikšanās nosūtījām pirmās gredzena skices.
Ināra no divām piedāvātajām idejām izvēlējās Ideju/ dizainu Nr. 1
Sudraba gredzenā iestrādāta zelta inleja , jeb līnija, kas iet visapkārt gredzenam. Sudraba pamats- Ināra pati. Zelta inleja- kā atgādinājums par to visu labo, kas ir bijis kopdzīvē ar vīru, kā smalks un vienmēr klātesošs elements Ināras turpmākajās gaitās.
Darbs pie gredzena
Rotzinis ķērās pie darba: sakausēja esošos zelta gredzenus, izvilka no tiem zelta stīgu, sagatavoja sudraba pamatni un inlejas vietu. Tehniski tiktāl viss notika kā plānots un iecerēts, bet tad sākās pats interesantākais un neticamākais šī gredzena tapšanas stāstā…..
Nē, šādi tas NENOTIKS! – kad gredzena tapšanā iesaistās “kāds no augšas”
Brīdī, kad gredzena pamatnē bija jāiestiprina zelta inleja, darbi sāka neiet no rokas. Bija sajūta, ka “kāds no augšas” burtiski saka: “Nē, šādi tas NENOTIKS! Ideja ir laba, bet ne šāda dizaina izpildījumā!“.
Rotzinis darbnīcā pavadīja 5 dienas no vietas, burtiski cīnoties ar idejas realizāciju, tomēr nepameta sajūta, ka viņš nodarbojas ar to ar ko nebūtu jānodarbojas, neskatoties uz to, ka tehniski šādu darbību izpildīt nekad nav bijušas problēmas. Darbi negāja un viss! Līdz beidzot gredzena pamatne padevās un saplīsa. Ko darīt? Kā pateikt klientam, ka saskaņotā skice nav realizējama?
Un notika brīnums
Nākamajā dienā rotzinis nolēma izmēģināt citu pieeju – devās uz darbnīcu, nosēdās pie darba galda un vienkārši ļāvās procesam. Galu galā – šis stāsts ir īpašs, šī rota būs īpaša!
Paturot prātā pamatideju – zelta inleja sudraba pamatnē, neticamā kārtā – darbi gāja no rokas, nekādas aizķeršanās nevienā no posmiem un pāris stundu laikā tapa Ināras jaunais gredzens.
Man bija sajūta, it kā kāds caur mani radīja šo gredzenu!
Īpašu, unikālu un ar savu stāstu!
Rotzinis Mikus Timofejevs
